❄️ Mākslinieka Jāņa Ansona radošā dzīve bija cieši saistīta ar arhitektūru. Rīgā ar dekoratīviem darbiem viņš izdaiļojis daudzas pilsētas celtnes. 1920. gados viņš kļuva par sava skolotāja Vilhelma Purvīša palīgu mākslas muzejā un arhitektūras fakultātes mākslas darbnīcas instruktoru. Darbs ar topošiem arhitektiem atstāja iespaidu arī uz mākslinieka daiļradi. Arhitektūra un pilsētas vide ne tikai bieži parādījās Ansona darbos, bet arī viņa attieksmē pret tēlojamo priekšmetu. Tajā jūtama akadēmiskā kārtība, aiz kuras tomēr nekad nepazūd koloristiski radītā emocionāla noskaņa. Jānis Ansons. Ziema pilsētā. 1922. #lnmmkolekcija

Izstāde "Roberts Koļcovs. Botāniķis un vienradzis" ir atklāta apmeklētājiem! 🥀 📸 Estere Rožkalne

Trešā izstāde bērniem ir noslēgusies, taču ar to nekas nebeidzas – jau drīz sāksim gatavoties nākamajai. Par ko tā būs? 👀 Izstādes laikā jautājām bērnu viedokli par vēlamo nākamās izstādes tēmu. Ieteikumi bija lieliski un ļoti rosinoši: 🦜 par putniem, 🥨 ēdienu, 🦔 ežiem, 🌸 rozā krāsu, 🏰 karaļvalsti, 🔥 ugunsdrošību, 🦵 cilvēka uzbūvi, 👖 latviešu izgudrojumiem, bet visvairāk rosinājumus saņēmām par tēmu: 🐶 dzīvnieki, 🪐 kosmoss un planētas, 🌊 ūdens un jūra, 🚗 mašīnas. Taču izstādi “Zaļš un vēl zaļāks” noslēdzām ar draudzīgu diskusiju, kurā kopā ar bērniem runājām par sev un sabiedrībai būtisko. 🎤 Uz tikšanos nākamajā izstādē bērniem! 💚 📸 @kristaps.kalns

❄️ Ievas Iltnere glezna "Snieg!" piedāvā jaunu skatījumu uz Bībeles stāstu par Judīti un Holofernu, kurā jaunā ebrejiete nogalina asīriešu karavadoni, nosargājot savu pilsētu no armijas aplenkuma. Taču ltnere savā darbā atveido nevis vardarbības ainu, bet gan notikušā sekas – miera iestāšanos. Aiz gleznas krāšņās ārienes slēpjas smalki portretētas atvieglojuma un brīvības apjaudas, kas skatītāja acīm atklājas lēnām. Pirmais sniegs, kas simbolizē pārmaiņu sākumu, Judītes augšup vērstais, cerību pilnais skatiens – tās ir smalki izstrādātas detaļas, kas ļauj šo darbu lasīt kā daudzlapainu, saturiski bagātu un aizraujošu stāstu. Ieva Iltnere. Snieg! 1986. Audekls, eļļa. #lnmmkolekcija 👁️ Aplūko šo darbu ekspozīcijā “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”.

💫 No 2. decembra līdz 18. februārim LNMM norisināsies mākslinieka Roberta Koļcova personālizstāde “Botāniķis un vienradzis”, kurā mākslinieks turpina attīstīt viņam būtisku tēmu par dabas un cilvēku neatdalāmu līdzāspastāvēšanu.

Artūra Virtmaņa izstāde “Psihopomps: iesācēja ceļvedis viņpusē” sniedz iespēju ieraudzīt katastrofu kā izrādi, kur drūmais un melanholiskais saplūst ar sapņaino un ekstātisko. Telpa un vide kā mākslas objekts un performatīvs notikums ļauj skatītājam piedzīvot uzburtas apokalipses ainas kā patiesi īstas un vienlaikus izbaudīt tās estētiski kā vērotājam no malas. Izstāde skatāma līdz 11. februārim. 📸 @oksana.okmi.mizgajeva

Precīzi un lakoniski realizētās Rūsiņa Rozītes idejas mākslā bija pretstatā viņa sabiedriski aktīvajai un impulsīvajai personībai. Viņš bieži apmeklēja akadēmijas balles, teātra izrādes un pasākumus, pulcējot ap sevi līdzīgi domājošu cilvēku kompāniju. Tuvāko draugu lokā starp citām tā laika radošajām personībām bija arī grafiķis, grāmatu ilustrators, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Valdis Villerušs. Viņus vienoja ne tikai cieša draudzība jau no bērnības, bet arī kopīgas studijas akadēmijā un līdzīgas radošās intereses. 👉 3. decembrī pasākumā “Sarunas muzejā” Valdis Villerušs aicinās tuvāk iepazīt Rūsiņa Rozītes unikālo radošo mantojumu, daloties atmiņu stāstos par mākslinieka personību un kopīgi piedzīvoto. Rūsiņš Rozīte. Klusā daba ar trim nažiem. 1971. @zuzanscollection

🍷 Piektdienu pēcpusdienu vakarus pavadi kopā ar Džo! Izstādes “Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” Jāzeps Grosvalds. 1891–1920 ietvaros aicinām uz sarunu vakariem, lai brīvā un radošā gaisotnē parunātu par dažādām tēmām, kas caurvij Džo dzīvi un mākslu. Pirmā tikšanās jau 1. decembrī! ✨ Varāk informācijas 👉 lnmm.lv 📷 Jāzeps Grosvalds Džērsijā. 1911. #lnmmkolekcija

❄️❄️❄️❄️❄️❄️ Glezna “Pirmais sniegs” pārsteidz ar savu izteikti lakonisko, pat skopo paleti, un, neraugoties uz to, – ar ļoti bagāto un niansēto kolorītu. Purvītis norādījis, cik brīnišķīga un daudzpusīgi skaista var būt melnā krāsa. Katrai no tās variācijām – kaula melnam, vara melnam un citām – esot dažādas nokrāsas, gan aukstākas, gan siltākas, un, atšķaidot ar balto, iznākot brīnišķīgi pērļu pelēkie toņi. Vilhelms Purvītis. Pirmais sniegs. Ap 1930. gadu. #lnmmkolekcija. Fragments

Izstāde bērniem “Zaļš un vēl zaļāks” skatāma vēl pēdējo dienu! 🌿 👋 Tiekamies uz draudzīgu sarunu ar bērniem par svarīgo un nozīmīgo atbildīgā attieksmē pret dabu jau šodien plkst.12.00! Kopā uzzināsim, kā izstādes mērķauditorija redz dažādus jautājumus un risinājumus, par ko stāsta izstāde. 🌱 📸 Kristaps Kalns

📖 Līdz ar izstādes “Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” atklāšanu klajā nācis sadarbībā ar @apgadsneputns un redaktori Laimu Slavu veidots vizuāli krāšņs izdevums – mākslinieka Jāzepa Grosvalda grāmata “Persijas ainas”. “Persijas ainas [Tableaux persans]” ir Jāzepa Grosvalda sarakstīts teksts, kas tapis neilgi pēc viņa atgriešanās no militārās ekspedīcijas Tuvo Austrumu zemēs. Tajā ietverti ceļojuma spilgtāko vērojumu un pārdzīvojumu apraksti, kas papildināti ar pētījumiem par Persijas vēsturi un mākslas attīstību. Grāmata nopērkama apgāda “Neputns” un muzeja veikalā, kā arī aizpildot formu 👉 saitē profila aprakstā. 📸 @girts.ragelis

Aktīva izstāde bērniem par mākslu un dabu “Zaļš un vēl zaļāks” skatāma vēl pēdējo nedēļu! 🌱 👀 Nāc, pēti, uzzini, mācies un piedzīvo vēl līdz 19. novembrim! 👉 Izstādes noslēdzošajā dienā gaidīsim jūs diskusijā ar bērniem, kurā runāsim par svarīgo un nozīmīgo atbildīgā attieksmē pret dabu. 🌳 🎥 @briedisrolandsbriedis